/1 Bet Dievs savu milestibu uz mums pierada ar to, ka Kristus par mums miris, kad vel bijam grecinieki. Bet prieks Lieldienas svetkiem, zinadams, ka vina stunda bija nakusi un ka vinam no sis pasaules jaiet pie Teva, Jezus paradija savejiem, ko tas sini pasaule bija milejis, savu milestibu lidz galam. Un no Jezus Kristus, kas ir uzticigais liecinieks, miruso pirmdzimtais, zemes keninu valdinieks; Vinam, kas mus milejis, kas mus ar savam asinim atsvabinajis no musu grekiem. Tas Kungs man paradijas no talienes: Es tevi mileju ar muzigu milestibu, tadel Es pret tevi tik uzticigi esmu saglabajis savu zelastibu. Jo tik loti Dievs pasauli milejis, ka vins devis savu vienpiedzimuso Delu, lai neviens, kas vinam tic, nepazustu, bet dabutu muzigo dzivibu. Nevienam nav lielakas milestibas ka si, ja kads savu dzivibu nodod par saviem draugiem.

/2 Ja jus mani butu pazinusi, jus butu pazinusi ari manu Tevu; Jau tagad jus vinu pazistat un esat vinu redzejusi. Filips vinam saka: Kungs, radi mums Tevu, tad mums pietiek. Jezus vinam saka: Tik ilgi es jau esmu pie jums, un tu vel neesi mani sapratis, Filip? Kas mani ir redzejis, tas ir redzejis Tevu; Ka tu vari sacit: Radi mums Tevu?. Vai tu netici, ka es esmu Teva, un Tevs ir mani?.